Aktualitātes Raksti Baznīcas vēsture Fotogrāfijas Audio, Video Dažādi
Māc.J.Šmita fonotēka | Māc.J.Šmita fonotēka Nr.2 | Māc.J.Šmita fonotēka Nr.3 | Māc.U.Fandējeva fonotēka | Māra Pirro fonotēka | Audio | Video

Papldus komentārs: Kasete UF044 / 12.05.1993 / 19.05.1993 / Latvijas Baznīcas vēsture / Nobeigums

māc.U.Fandējeva fonotēka

Apraksts kasetei UF044

F. Alberts, F. Blumbergs.

1917.g. 18. (31.oktobrī) pēc nedēļas 24-25.oktobrī (7-8.nov.) – lielinieku apvērsums.

Valkā – latviešu nacionālā Pagaidu Padome.

1917.g. 16.decembrī izbeidzās karadarbība Krievijas un Vācijas starpā.

1918.g. 3.martā Vācija ar Padomju Krieviju noslēdz Brest – Ļitovskas miera līgumu.

1918.g. 9.novembrī Vācijā izceļas revolūcija, gāzts ķeizars.

11.novembrī Vācija kapitulē un Kampjenā (Francijā) paraksta kapitulācijas aktu.

1920.gada maijā, kad sanāca pirmā Vidzemes Konsistorijas Sinode mācītājs K. Irbe, lika priekšā sinodei, ka Latvijas Baznīcas priekšgalā ir arhibīskaps un 4 bīskapi.

 

12.05.1993.

1917.g. 31.maijā – 1.jūnijam Cēsīs latviešu mācītāju konference, pāri par 30 locekļiem.

Avots – politika un Baznīca.

Kaspars – valsts un Baznīcas attiecības.

Niedra – Baznīcas manta.

Gustavs Šaurums – teoloģiskā izglītība.

Jānis un Kārlis Irbe – priekšlikums nodibināt latviešu evaņģēliski luterisko pagaidu konsistoriju – rūpēties par bēgļu draudzēm.

Jānis Grīnbergs – Pēterpils latviešu draudzes mācītājs.

1918.g. 16.18.dec. lielinieki nodibina savu režīmu. 

Valmieras baznīcā lielinieki notur savu kongresu.

1919.g. 3.janvārī Padomju karaspēks ieņem Rīgu, lielinieku terora vilnis.

1919.g. 13-15.janvāris. Latviešu padomju kongresu, Pēteris Stučka.

Plāni par Latvijas un Igaunijas pakļaušanu.

Sadarbība Landesvēram ar latviešu armiju.

1919.g. 22.maijs – Rīga krita. Vācieši vērsa drausmīgu teroru pret latviešiem. Landesvēra daļas devās Vidzemē, lai cīnītos pret igauņiem un latviešiem.

1919.g. 19-22.jūnijā Cēsu kaujas.

1919.g. 11.novembrī – Pārdaugava ir latviešu rokās.

Bilance:

1918-19.gadā ir noslepkavoti 3 mācītāji, 19. mācītāji.

Rīgā 22.maijā noslepkavoti 8 mācītāji.

Pavisam 32 mācītāji.

 

Konfesori (izcietušie cietumu) – vēl 8 klāt.

Draudžu darbinieku skaits nav uzskaitīts.

Gaujiena 9 cilvēki.

Mācītājs Heinriks Leonards Adolfi – Gaujienas mācītājs.

Mācītājs Ādams Jende – mācītājs Raunā.

Mācītājs Ludvigs Johans Čiško – 1918.g. 21.februārī noslepkavots.

Mācītājs Vilhelms Kaspars – Austrumsibīrijas draudžu mācītājs ar centru Irkutskā, pēc tam Skujenē.

Mācītājs Konstantīns Ūdris.

Mācītājs Kristaps Strautmanis 1919.g. 16.martā beidzamo reizi sprediķo baznīcā par Ps.77.

Mācītājs Pēteris Rozenbergs – Paula Rozenberga tēvs.

Kārlis Irbe – 1861.g. 7.augustā.

 

 


 

Copyright 2008; Created by MB Studija »