māc.U.Fandējeva fonotēka

Apraksts kasetei UF042a

24-25.oktobrī (7-8.nov) lielinieku grupas gāž pagaidu valdību.

16-19.novembrī (29.nov -2.dec.) Valkā nodibina latviešu tautas nacionālo padomi. 1918.g. 9.februārī Berst- Ļitovskas miera līgums (tagad Baltkrievija) pie Bugas upes.

11.novembrī Vācija kapitulē Kompjenā (Compiegne).

Vācijai ir atļauts Latvijā uzturēt karaspēku lielinieku atvairīšanai.

1918.g. 18.novembrī Nacionālā Padome pasludina Latvijas valsts neatkarību.

1919.g. 3.janvārī Rīgā ienāk Padomju karaspēks (pad.latv. armijas daļas).

16.aprīlī Vācu vara ar pievervētiem latviešiem izdara latviešu valdības gāšanu.

22.maijā Rīgas atbrīvošana no lieliniekiem.

Vācieši vēršas pret latviešiem.

No 19-22.jūnijam Cēsu kaujās tiek sakauts Landesvērs.

9.-10.oktobrī Bermonts nostājas pie Daugavmalas.

Žēlsirdības māsa Elza.

11.novembrī Bermonts sakauts.

1915.g. 15.aprīlī studenti ierosina uz nacionālo karaspēku vienības.

Dažu nedēļu laikā piesakās 3000 vīru.

1915.g. 10.oktobrī pirmās latviešu cīņas.

Fridrihs Briedis.

Mācītājs Pēteris Apkalns, Cēsu lauku draudzes mācītājs, pulkiem pievienojās 1916.g.

Vistālākajos Krievijas novados bija devušies latviešu bēgļi.

1916.g. 9-10.martā Petrogradā mācītāju konferenci sasauca Goldmanis un Zālītis. Temats: Sinode, Bēgļu mācītāju stāvoklis un bēgļu aprūpe, Latviešu bēgļu garīgā dzīve, garīgā apkopšana no 1915-1920.gadam.

Runā Prāvests Irbe.

Sinodes nebija konsistorijas ietekmētājas.