māc.U.Fandējeva fonotēka
Apraksts kasetei UF031
Zviedrijas ķēniņš Kārlis IX.
1621.g. – kad Gustavs Ādolfs ieņēma Rīgu, vācu muižniekiem tas nepatika.
19.gds. pirmā puse – tiekšanās pēc izglītības strauji auga.
1848.g. valdība atļāva zemniekiem pārvietoties uz pilsētām.
Jaunais Stenders – 1805.g.
1864.g. – Ferdinands Valters – pārmetums vācu muižniecībai pārvācotības jautājumā.
Luteriskā ortodoksija.
a)Filipi (ebrejs);
b)Teodozijs Harnaks;
Atspoguļojās Baznīcas dzīvē - izšķīrēja cīņa pret hernhūtismu.
1849.g. - Vidzemes sinode vienbalsīgi pārtrauc sadarbību ar Brāļu draudzi.
1860.g. – Brāļu draudzes pārtrauca savu vispārējo veidu un iekļāvās Luteriskajā baznīcā.
Cīņa pret pagānisma paliekām.
Kaupenhauzena vizitācija – vēršas pret māņu ticību un blēžu ticības izpausmēm.
19.gds. – 40-50.g. turas pie senču ticējumiem.
Mājnieki aizbēguši, lai nebūtu jārādās mācītājam.
Anemisms – vairīšanās no ļaunajiem gariem.
19.gds. garīgā rakstniecība –
Augusts Bīlenšteins (1826-1907) palīdz Kārlis Roberts Auniņš – ļoti apvācojies.
1898.g. - pēdējā Bībeles redakcija. Kārlis Ludvigs Lešbrants.
Kārlis Kristiāns Ulmans – bīskaps. (šeit bīskaps ir tituls)
1793-1871.g. sākumā mācītājs Krimuldā un Pēterupē.
Galvenais darbs – evaņģēliski luteriskās palīdzības kases
nodibināšana visas Krievijas mērogā. 1859.g. Trīs gadu laikā – 3
miljoni zelta rbļ.
Bīskaps Ferdinads Valters 1801-1869.g. mācītājs Ādažos, vēlāk Valmierā. 1855-64.g. Vidzemes superintendants.
Jānis Cimze 1814.g.-1881.g. 20.12. Apglabāts Lugažu kapsētā,
pedagogs un mūzikas kopējs. 1830- mājskolotājs Rojas muižā. 1834.g.-
Vidzemes sinode nolemj atvērt Vidzemes skolotāju semināru.
Vaisenfelsas skolotāju seminārs.
1839.g. atgriežas Vidzemē. 22.novembrī Cimze atver Vidzemes skolotāju semināru Valmierā, vēlāk ir Valkā.
Cimzieši – krietni skolotāji, ne bez tieksmes uz pārvācošanos.
Kora dziedāšanas pamati.
Latviešu teologi – 19.gds. sākumā uzrādot līdz 1850.g. ir 7, bet par mācītājiem top tikai 3 un viens Krievijā.
Juris Neikens (1826-1868)
Krišjānis Dzirne (1820-1896)
Jānis Zakranovičs (1836-1908) – konsistorijas loceklis.
Dikļu muiža, Bauņu muiža, Rūjiena. Tikai mūža beigās Latvijā.
|