Pirms pievēršamies šiem notikumiem, mums ir mazliet jāiegaumē daži skaitļi. Tie ir: 1492., 1510., 1554.–1558. un 1582. Kādēļ šie skaitļi? Tādēļ, ka, kavējoties pie Reformācijas notikumiem mūsu zemē, stāvam zem šiem skaitļiem, tā kā zem tāda drūma, melna padebeša, jo līdztekus Reformācijai Eiropā norisinājās arī ļoti daudz politisko, militāro notikumu, kur vienās, var teikt, ugunīs dega daudzas vietas, un mūsu zeme šinī ziņā nebija izņēmums, jo bija iestājies Livonijas valsts sabrukuma laiks, un šī sabrukuma lielais veicinājums bija Krievija, kas bija atbrīvojusies no tatāru virskundzības un ar lielu enerģiju atkal uzņēmusi savu ekspansiju.
1492. gads
1492. – pirmais drauds, kad Jānis – Ivans III – Maskavas lielkņazs – uzcēla pretī Narvas cietoksnim un Narvas pilsētai upes otrā krastā moskovītu (toreiz nebija runa par Krieviju, bet par Moskoviju), Moskovijas cietoksni – Ivangorodu, ar to iezīmēdams, ka šeit ir ne tikai robeža, bet šeit ir drauds tai zemei, kas atrodas otrpus Narvas upei.
1510. gads
Nākošais skaitlis – 1510. – mums ir viens no ļoti draudošajiem atgādinājumiem. Ivana III dēls Vasīlijs IV pakļāva Pleskavu.
Kas ir Pleskava, to jūs, bez šaubām, zināt. Pleskava atrodas Krievijas teritorijā nedaudz uz ziemeļaustrumiem no Latvijas robežu stūra pie Veļikajas upes, kuru senā latviešu valodā sauca par Mudu – Mudas upe – un par kuru arī krievi vēl stāstīja, ka “za rekoi veļikoi – ļetj”, tas ir, latvieši, Latvija ir aiz šīs Veļikajas upes. Šīs upes tecējumam, kas sniedzās uz leju gar visu mūsu Latgales robežu, – visa Latvijas, latviešu teritorija un toreiz arī Livonijas teritorija, kas ietvēra Latgali, – visgarām Latgalei piegūla klāt Pleskava, Pleskavas kņaziste. Pleskavieši arī savā laikā bruka iekšā līdz ar Novgorodu. Ar pleskaviešiem bija arī tirdzniecības sakari, bet nu Pleskava atradās lielās Krievijas varā. Un tas bija tieši pievirzītais Krievijas drauds Latgalei un arī tālākai Latvijai. 1510.gads – pirmais lielais, draudīgais atgādinājums, ka mums kaimiņos ir ļoti spēcīgs un ļoti agresīvs spēks.
1554.–1558. un 1582. gads
Nākošie skaitļi rāda jau pavisam nopietnas lietas. 1554. – Ivana IIImazdēls, Vasīlija IV dēls Jānis Briesmīgais pieteica savu baismīgo ultimātu Tērbatas bīskapijai, par ko mēs jau runājām, tāpēc to neatkārtošu. Un 1558.gadā notika iebrukums Livonijā ar milzīgu spēku, kurā bija ļoti daudz tatāru, kas kā Krievijas pakļautie ietilpa arī armijā. Sākās drausmīgais, 24 gadus ilgais Livonijas karš, kurš beidzās 1582.gadā.
Kad runāsim par mūsu vēstures datiem, tad vienmēr paturiet vērā, ka visi mūsu Reformācijas notikumi stāv šo notikumu paēnā, tā kā zem kāda melna padebeša. Jau Reformācijas sākums, kuru varam datēt ar 1522.gadu, ietilpst laikā, kad Pleskava jau bija krievu varā, bet Livonijas notikumi vēl risinājās savā īpatajā norisē.
