4. lekcija
1992. gada 5. oktobris

Zemgale

Zemgaļi visilgāk, vissīkstāk, vissekmīgāk ir cīnījušies par savu patstāvību. Pirmā sadursme ar vāciem notika jau 1187./1188. gadā pie Ikšķiles. Kā jūs atceraties, zemgaļi, būdami nemierā ar to, ka uzcelta mūra pils Salaspilī, centās to ievilkt Daugavā ar virvēm, lai novērstu traucēkli, kas viņiem apgrūtināja pāreju pār Daugavu, nu, protams, karošanas nolūkos. Tas viņiem toreiz neizdevās, bet cīņas ar zemgaļiem ilga gandrīz veselus simts gadus. Pirmās kristīšanas un pirmā bīskapa iecelšana 1218. gadā Mežotnē, kurp devās arī bīskaps Alberts, bija tikai šķietams panākums. Tāpat arī pāvesta legāta Modenas Viļuma tikšanās ar ķēniņu Viesturu Rīgā 1225. gadā nedeva nekādus vēlamos rezultātus. Viestura pāriešana katoļticībā nenotika. 1226. gadā zemgaļi nopostīja Daugavgrīvas klosteri, bet 1230. gadā kaujā pie Saules kopā ar leišiem sakāva un iznīcināja Zobenbrāļu ordeni. 1219. gadā ieceltais Sēlijas bīskaps rezidēja Mežotnē, bet pēc Sēlijas atšķiršanas 1226. gadā zemgaļiem bija sava bīskapija, kas tika likvidēta 1251. gadā, apvienojot ar Rīgu. 1265. gadā ordenis uzcēla Jelgavas pili, 1286. gadā – Svētkalni (Svētkalnu) pretī Tērvetei.

Cīņas bija ilgstošas un ar mainīgiem rezultātiem. Arī tad, kad zemgaļi uzvarēja, arī tad, kad viņi atspieda atpakaļ ordeņa varu un spēkus, tas viss notika zināmā mērā tikai uz laiku, jo sistemātiskā cīņa un bruņotais spēks, kāds bija ordenim, pamazām sagrauza un salauza zemgaļu pretestību. 1289.-1290. gadā zemgaļi atstāja Dobeli (Dobeni), Rakti un arī Sidrabeni. 1290. gads bija Zemgales patstāvības beigu gads. Simts tūkstoši zemgaļu aizgāja uz Lietuvu. Tukšā, nopostītā zeme padevās, tās atlikums, tās atlikušie iedzīvotāji pieņēma katoļticību.

Līdz ar izpostītās, tukšās Zemgales pakļaušanu izbeidzās simts gadus ilgstošās Latvijas cilšu cīņas ar vācu ienācējiem un zināmā mērā izbeidzās arī šo cilšu ārējā kristianizācija. Tāpat kā nemieri un cīņu uzliesmojumi pret pakļāvējiem un nebrīvību, tāpat paaudzēm ilgi un sīksti turējās senais pagānisms ieražās, pat kultiskās izdarībās. Līdz ar Zemgales pakļaušanu tātad tika izbeigtas simtgadīgās cīņas.