Apraksts kasetei UF026

1700-1721.g.
1710 – kapitulācijas noteikumi.
1711.g. Pēteris 1. uzspiež Kurzemes beidzamajam hercogam brāļa meitu par hercogieni.
Tautietis, mācītājs Šteiniks - mēra mācītājs Rīgā.
Ļoti liela nozīme, tā saucamie, Glika puiši.
1710.g. tika slēgta Tērbatas universitāte.

1708.g. rokasgrāmata - dievkalpojumu kārtība.

Vidzeme – 4 prāvesta iecirkņi. 

Svante Gustavs Dīcs – ap 170 dziesmām.

Aleksandra 1. laiks 1801-25.g. – Arī Kurzeme bija jau iekļauta Krievijā.

Ar 1795.g. visa latviešu apdzīvotā teritorija nonāk zem vienas, tas ir, Krievijas virsvaras. 

1802.g. – Tērbatas universitātes atjaunošana.

Krievija to grib uzskatīt par dibināšanu. 

1632.g. 30.jūnijā Tērbatas universitāte tika dibināta – Academia  Gustaviana – otrā universitāte Zviedrijas valstī. 

1775.g. Academia Petrina – mācību iestāde, kas ļoti tuvu universitātes kursam (Jelgavā).

Krievijas Bībeles biedrība.

1825.g. iznāca 4.Bībeles izdevums (Aleksandra 1. nāves gads) ienesa Bībeli katrā mājā.

Garīgā rakstniecība. Gandrīz bez izņēmuma – vācieši. 

Barons Kārlis Šulcs 1764.g. izdevis Aizkraukles un Rimaņu muižu zemnieku tiesu. 

Kristiāns Lencs 1791-1788.g. Lenca sprediķu grāmata.

1771.g. jaunā Lūgšanu grāmata (1784.g.).

Gustavs Bergmanis

Johans Broce

Garlībs Merķelis

Georgs Gustavs Sakalovskis

No latviešiem – Kristaps Kaktiņš, Kārlis Kristians Ulmans – Tērbata bija jāatstāj, jo bija konflikts ar Krievijas valdību, pretojās pret pārkrievošanu. 

Karls Gotlībs Zontāgs.

Hermanis Treus uzstājās pret Dāvidu Balodi. Mirst Rīgā 1849.g., bet ne kā mācītājs.

Ferdinands Valters, Cimzes seminārs, kas vēlāk tika pārcelts uz Valku.

Kurzemnieki – Johans Fridrihs Štefanāgens. Fridrihs Mačevskis – Ārlavas mācītājs.

Neredzīgais Indriķis 5 gadu vecumā no baku sērgas zaudēja redzi – laicīgās dzejas aizsācējs. 

Kārlis Vatsons (vai Vatrans) 1777-1806.g. 

1719.g. – kāds evaņģēliskais bīskaps.

1827.g. daži ievērojami ev.lut. garīdznieki pie Nikolaja 1., lai tiktu izveidota stingrāka Baznīcas organizācija.

Ričum no Pomerānijas

1832.g. 28.decembrī Nikolajs 1. paraksta Baznīcas likumu ev.lut. draudzēm Krievijas valstī – līdz pat 1. Pasaules karam. Arī iekļauta agenda, instrukcijas mācītājiem un garīgajiem darbiniekiem.

Šķiet, ka Andrievs Niedre uzsāka dievkalpojumus kapu svētkos. To nevarēja aizliegt, jo kapi ir kulta vieta. Dievkalpojumus nevarēja turēt ģimenēs.