māc.U.Fandējeva fonotēka
Apraksts kasetei UF053a
19.10.1992 / 9.11.1992 Reformācijas notikumi – jau pēc 10 dienām bija Rīgā.
Reformācijas nozīme – līdz reformācijai 300 gadus Latvijā bija redzama tikai vācu aristokrātija. Ar reformāciju latvieši un igauņi – zemnieku kārta – iznira no anonimitātes un lēni, bet noteikti iekļāvās Eiropas tautu vēsturē.
Treptova /Treptow/ - atradās ievērojama skola, strādāja Bugenhāgens, viņa palīgs Andrejs Knopkhens.
?? bīskaps
Viņa komentārs par Romiešu vēstuli 1524. g., 1525. g.
19.10.1992.
1522. g. 12. jūnijā Knopkens atļauj turēt Rātē disputu ar katoļu mūkiem.
Silvestrs Tegetmeijers
Johans Lūmillers
Banhofera sūdzības
Jānis VII – Blaukenfeldu
1525. g. vācu ordeņa lielmestrs noliek savas virsmestra tiesības un sekularizē ordeni.
Lielmestrs Albrechts – Prūsijas hercogs – Polijas vasalis.
Melhiors Hofmanis (kažogmeistars) – vēlāk izraidīts.
1524.g. 24. martā (īsi pirms grautiņu sākuma) – nodibina nabagu lādi – kristīgās sociālās palīdzības sākums.
Izkrāvēj brālība – latviešu strādnieku brālība
Jēkabs Celle
1524. g. – nozīmes pilns arī visādi citādi latviešu tautas dzīvē. Pie Jēkaba baznīcas nodibina latviešu draudzi.
Nikolajs Ramms – pirmais mācītājs latviešu draudzē.
[Nikolaus Ramm] 1527.g.-1541.g.
Nav skaidrs, vai viņš ir pirmais, vai ir bijis kāds pirms viņa.
Nākošais Johanns Eks (Meks) [Johanns Eke].
Latviešu tauta kā garīgi organizēta vienība.
Latviešu tauta bija izveidots reliģiskā sinkrētisma hibrīds.
1532. g. pirmie konsistorijas sākumi.
Rīgas pilsētas valde uztic no savu darbinieku vidus arī garīdznieku baznīcas lietu kārtošanas.
1577. g. – konsistorijas nodibināšana, Baznīcas virsvalde.
1558. g. Jānis Briesmīgais iebrūk Livonijā ar drausmīgiem postījumiem.
1560. g. ordenis piedzīvo galīgo sakāvi pie Ērģemes un beidz eksistēt.
1581. g. Stefans Batorijs (pēc tautības ungārs) panāk Rīgas pakļaušanos.
Latviešu garīgā rakstniecība.
1605. g. Kārlis IX cieš smagu sakāvi pie Salaspils (Zviedru skanstis).
Kārlis IX mira 1611. g.
Pēc Kārļa nāk IX dēls Gustavs II Ādolfs.
1611. g. - 1632. g. valdīšanas gadi.
1618. g. miera līgums Stalbarā.
1621. g. 16. septembrī ieņem Rīgu.
1629. g. Altmarkas pamierā Zviedrija ar Poliju pārtrauc kara darbību.
1622. g. Hermani Samsonu ieceļ par visas Vidzemes superintendentu. 45 mācītājus un 3 prāvestus.
Dabas aizsardzības likums – ap 1640. g.
Nespējīgi garīdznieki neuzticīgi klausītāji Zemnieku izputināšana (apstākļi) Neskaidrība par patronātu Panāk zemes muižnieku taksāciju Mācītāju mazās algas Nolaidība baznīcu un pastorātu atjaunošanā Nolaidība 9.11.1992.g. Kurzeme – mans ēdamkambaris Bernhards Bīnemans Nikolajs Hespe
Jēkabs Bankavs – „Bankava sprediķu grāmata” 1725. g.
Joahīms Baumanis
Gothards Frīdrihs Stenders – racionālists. Dzimis 1714. g. – draudzes mācītāja dēls. 1796. g.
Noblese.
Zviedru laiki Vidzemē un ko tie nozīmē mūsu Baznīcai
Zviedru Poļu karš 1600-1605. g.
Södermonland – Zviedrijas novads ap Stokholmu.
1604. g. Kārlis IX no Vasu dinastijas – 1611. g.
Sigismunds III 1594. g.
Vidzemes muižnieki pretojās, jo tā esot muižnieku tiesību ierobežošana.
Superintendants Johans Fišers pēc Hermaņa Samsona nāves 1633. g. - 1705. g., Vidzemes ģenerālsuperintendants.
1630. g. ģimnāzija Tērbatā.
1631. g. Tādu pašu Rīgā. Zemnieku bērniem deva stipendiju.
1632. g. Tērbatā tiek nodibināta universitāte Academia Gustaviana. |